1.Adaptīvā kruīza kontrole
- Kas tā ir, un kā tā strādā?
Atšķirībā no standarta kruīza kontroles adaptīvā sistēma ar lāzera vai radara palīdzību monitorē ceļu jums priekšā, pielāgojoties kopējai satiksmes plūsmai. Princips ir vienkāršs – vadītājs izvēlas braukšanas apstākļiem piemērotu ātrumu, un auto to saglabā. Brīdī, kad priekšā braucošais auto nobremzē, to izdara arī jūsu spēkrats. Tiklīdz plūsma paātrinās, to dara arī jūsu auto. Tātad tiek ievērota droša distance starp priekšā braucošo un kopējai plūsmai piemērots ātrums.
- Trūkumi:
Pastāv iespējamība, ka radars neuztvers visus priekšā esošos objektus, piemēram, motociklu. Īpaši jāuzmanās, ja pārredzamā distancē neviens jums priekšā nebrauc. Pēkšņi uz ceļa izskrējušu gājēju vai dzīvnieku sensori var neuztvert. Turklāt ne visi autovadītāji zina, vai viņu automašīnas adaptīvā kruīza kontrole prot automašīnu apstādināt pilnībā. Dažu auto sistēmas, samazinot ātrumu līdz noteiktam slieksnim, tiek pilnībā izslēgtas. Šādā gadījumā pastāv avārijas risks, ja satiksmes plūsma pēkšņi kļūst ievērojami lēnāka. Vecākas sistēmas līkumotā ceļu posmā nejauši var nolasīt distanci nevis starp priekšā esošo auto, bet sānu joslā braucošo vai retos gadījumos pat pretējā joslā esošu auto. Sliktos laikapstākļos (miglā, stiprā lietū vai sniegā) lāzera sistēmām var rasties traucējumi objektu atpazīšanā. Arī netīrumu krāšanās uz sensoriem nav vēlama.
2.Līniju asistents
- Kas tas ir, un kā tas strādā?
Lai samazinātu avāriju risku uz lielceļiem, līniju asistents izmanto kameru, lāzeru vai radaru sistēmu, lai uztvertu ceļa joslu apzīmējumus un noturētu auto konkrētajā braukšanas joslā. Tiklīdz tas pietuvojas joslas malai, auto ar skaņas signālu un indikatoru instrumentu panelī brīdina vadītāju. Sarežģītākas sistēmas gadījumā asistents automātiski piestūrē, atgriežot auto joslas vidū. Mainot joslas, īpaši BMW vadītāji tiek radināti pie pagrieziena signāla lietošanas, pretējāgadījumā jāsadzīvo ar sistēmas brīdinājuma troksni un stūres pretestību.
- Trūkumi:
Šī sistēma ir uzskatāms piemērs tam, cik svarīga ir sakārtota ceļu infrastruktūra. Ja vadītājs paļaujas uz sistēmas piestūrēšanu arī līkumotā ceļu posmā (kas gan nav šīs sistēmas pašmērķis), tad padzisušu joslu apzīmējumu gadījumā auto bez jebkādiem brīdinājumiem izbrauks no joslas pretim braucošā auto vai nomales grāvī. Dažiem ražotājiem joslu apzīmējumu uzraudzība ir ļoti punktuāla, ātri vien nokaitinot vadītāju ar vieglprātīgāku braukšanas manieri. Arī vasaras periodā tik bieži sastopamajās remontu zonās pagaidu dzeltenās strīpas uz ceļa var samulsināt sistēmu. Ziemas periodā šī sistēma ir praktiski nelietojama sniega segas dēļ.
3.Aklās zonas sensors
- Kas tas ir, un kā tas strādā?
Asistenta nosaukums precīzi paskaidro tā būtību. Ar sensoru vai kameru palīdzību tiek uzraudzīta tā sauktā aklā zona, to no vadītāja skatpunkta spoguļos nav iespējams pārskatīt. Ja šajā zonā atrodas kāds auto, sānskata spoguļos iedegas brīdinājuma signāls, mudinot būt piesardzīgiem un šobrīd neveikt joslu maiņu. Aktīvās sistēmas gadījumā būs jūtama stūres pretestība.
- Trūkumi:
Velosipēdus un motociklus sensori bieži vien neuztver –tā ir īpaša problēma pilsētvidē. Vecākas sistēmas objektus uztver novēloti. Citkārt brīdinājuma simbols spoguļos iemirgojas, reaģējot uz nekustīgiem objektiem.
4.Gājēju uzraudzība
- Kas tas ir, un kā tas strādā?
Uz automašīnas novietotās kameras un sensori nepārtraukti monitorē priekšā un sānos notiekošo situāciju. Tiklīdz sistēma redz gājēju, kas grasās šķērsot brauktuvi, bet vadītājs tam nepievērš uzmanību, mašīna tiek automātiski apstādināta. Sistēma paredzēta darbībai pilsētā, ātrumam lielākoties nepārsniedzot 50 km/h.
- Trūkumi:
Problēmas rodas situācijās, piemēram, kad aiz ielas malā stāvoša kravas auto aizmugures izskrien gājējs. Šādā situācijā sistēma var novēloti izvērtēt situāciju un auto nepaspēs apstāties.
5.Automātiskā bremzēšanas sistēma
- Kas tā ir, un kā tā strādā?
Asistenta pamatā ir sensori, lāzeri, video un pat GPS tehnoloģijas, kas skenē priekšā esošo ceļu un aprēķina jūsu auto un potenciālā šķēršļa kustības ātrumu. Ja ātrumu starpība ir ievērojama un ja pastāv sadursmes draudi, tiek aktivizēta bremzēšana. Šīs sistēmas pamatuzdevums ir maksimāli samazināt braukšanas ātrumu pirms gaidāmās sadursmes, samazinot potenciālos auto bojājumus un pasažieru traumas. Atkarībā no sistēmas veida vadītājs tiek brīdināts par potenciālajām briesmām vai arī auto pats uzsāk bremzēšanu. Lielu lomu šī tehnoloģija spēlē tieši uz ātrgaitas lielceļiem, tāpēc ne visos gadījumos būs iespējams apturēt auto pilnībā.
- Trūkumi:
Atskaitot retus gadījumus, kad sensori nav spējuši uztvert objektu priekšā, tehnoloģijai nav izteiktu trūkumu. Sistēma nostrādā tikai ekstrēmās situācijās, tāpēc vadītājs var pat nenojaust tās klātbūtni.
6. Parkošanās sistēma
- Kas tā ir, un kā tā strādā?
Distances sensori priekšā un aizmugurē jau ir pašsaprotama ekstra, taču automātiskā parkošanās tehnoloģija palīdz paveikt visu procesu bez vadītāja iesaistes. Dažas sistēmas apvieno iespēju auto novietot gan paralēlajā, gan kabatas stāvvietā. Sensori aprēķina nepieciešamo stāvvietas platumu, vienlaikus izrēķinot, cik tālu jums jābrauc un cik lielā leņķī jāsagriež stūre. Vadītājs var atlaist rokas no stūres un tikai darboties ar pedāļiem vai modernāko sistēmu gadījumā nedarīt neko. Papildus pieejamas sistēmas, kas prot novietot stāvvietā auto ar piekabi.
- Trūkumi:
Vairāku autoražotāju sistēmām ir problēmas atrast piemērotu paralēlo stāvvietu, liekot vairākas reizes braukt garām. Vecākām sistēmām būs grūtības atpazīt šķēršļus, kas negaidīti parādījušies parkošanās laikā, piemēram, dzīvnieki vai gājēji.
7. Noguruma sensors
- Kas tas ir, un kā tas strādā?
Nogurums, mikromiegs un aizmigšana pie stūres – vadītāja noguruma asistents cīnās ar visiem šiem apstākļiem. Pirmkārt, sistēma aprēķina, cik ilgu laiku jau esat ceļā, un pēc noteikta laika vai kilometru skaita aicina ieturēt kafijas pauzi. Advancētāka sistēma ar sarežģītu algoritmu palīdzību analizē vadītāja braukšanas stilu. Noguruši braucēji biežāk veic korekcijas ar stūri, manevrus veic novēloti un mazāk precīzi. Sensori papildus var analizēt vadītāja acu un galvas stāvokli, kas norāda uz noguruma pazīmēm. Ja tās tiek saskatītas, sistēma periodiski atskaņo brīdinājuma signālu, uz ko norāda arī indikācijas instrumentu panelī. Braukšanas stilam nemainoties, brīdinājums kļūst arvien skaļāks. Dažas sistēmas var izslēgt vien tad, ja auto tiek apstādināts un vadītājs atver durvis.
- Trūkumi:
Dažkārt pat mundram vadītājam pēkšņi instrumentu panelī uzlecošais kafijas tasītes simbols var likt satrūkties. Šobrīd ir grūti izstrādāt precīzu programmu, ņemot vērā dažādos noguruma tipus un vadītāju atšķirīgo braukšanas stilu.
8. Ceļazīmju atpazīšana
- Kas tā ir, un kā tā strādā?
Ceļa zīmju atpazīšana strādā ar GPS vai kameras palīdzību. GPS gadījumā sistēma pēc satelītnavigācijas datiem norāda, vai atrodaties kādas pilsētas teritorijā, automātiski projicējot arī atļauto ātrumu. Priekšējā kamera automātiski nolasa ceļazīmes gan sānos, gan virs braucamās daļas, attēlojot tās instrumentu panelī. Dažiem auto iespējams aktivizēt funkciju, kas neļauj pārsniegt noskenētajās zīmēs atļauto ātrumu.
- Trūkumi:
Dažkārt kamera noskenē DUS teritorijai paredzētu zīmi, kas neattiecas uz kopējo ceļu. Citreiz netiek nolasītas pagaidu remonta zīmes, kas mēdz būt novietotas zemu. Ja informācija tiek ņemta tikai no satelītnavigācijas, tad tā var nesakrist ar reālo situāciju.
9. Nakts redzamība
- Kas tā ir, un kā tā strādā?
Sistēmas darbību var iedalīt divās kategorijās – aktīvā un pasīvā. Pirmā izmanto infrasarkano kameru, bet otrā balstās uz izstaroto siltumu. Radari uztver kustību, kas atrodas vēl ārpus lukturu apgaismotās zonas perimetra. Infrasarkanā kamera skenē notiekošo vairākus simtus metru pirms automašīnas. Līdzko tiek atpazīts gājējs, dzīvnieks vai cits potenciālais šķērslis, vadītājs saņem par to paziņojumu galvenajā ekrānā, instrumentu panelī vai head-up displejā.
- Trūkumi:
Pasīvā sistēma nebrīdinās par tādiem šķēršļiem, kas ir vienā temperatūrā ar apkārtējo vidi, kas ir izteikta problēma siltā laikā. Arī projicētā attēla kvalitāte būs sliktāka nekā aktīvās sistēmas gadījumā. Tikai retajam auto ir šī ekstra.
10. Gaismu asistenti
- Kas tie ir, un kā tie strādā?
Adaptīvās gaismas, tālo gaismu asistents, līkumu gaismas būtiski atvieglo braukšanu ziemā. Adaptīvās gaismas izgaismo ceļa posmu atkarībā no stūres pagrieziena leņķa. Tālo gaismu asistents automātiski ieslēgs tuvo gaismu, ja priekšā vai pretim brauks auto vai iebraucot apgaismotā teritorijā. Komplicētākas sistēmas dinamiskās gaismas izmantos tuvās un tālās gaismas kombināciju.
- Trūkumi:
Pretimbraucošie nereti vēlas, lai mēs ātrāk pārslēgtos no tālajām uz tuvajām gaismām – gadās, ka sistēma pamana pretimbraucošo novēloti. Citreiz pārslēgšanās atpakaļ uz tālo gaismu šķiet pārāk novēlota mums pašiem.
Raksts no Santa.lv , autors Toms Timoško